Rakstiskie tulkojumi

Bieži vien cilvēki jauc mutisko un rakstisko tulkšanu, tulku (kurš tulko mutiski) un tulkotāju (kurš veic rakstiskus tulkojumus). Lielāko daļu tulkošanas biroju darba veido tieši rakstiskie tulkojumi – dažādi lietišķie teksti (lietošanas instrukcijas, produktu apraksti, katalogi, dokumenti u.tml.). Pavisam citādus tulkojumus veic daiļliteratūras tulkotāji un atdzejotāji, kuri sadarbojas ar izdevniecībām, rakstniekiem, dzejniekiem. Atkarībā no tulkojamā teksta veida, tulkotājam var būt nepieciešamas speciālas zināšanas kādā konkrētā nozarē (piemēram, tieslietās, ekonomikā, datorzinībās, medicīnā, dabaszinībās u.c.). Tāpat viņam ļoti labi jāprot svešvaloda, no kuras vai uz kuru viņš tulko, kā arī dzimtā valoda. Tulkojot daiļiteratūras tekstus (stāstus, romānus, lugas) vai atdzejojot, dzimtās valodas zināšanām ir vēl lielāka nozīme, tulkotājam jāpārzina arī stilistika, lai spētu ne vien atveidot tekstu, bet arī atspoguļot tā stilu un nianses (piemēram, sarunvalodas vai dialektu elementus, vārdu spēles). Daudzi tulkotāji, kuri strādā tulkošanas birojos, ir zvērināti tulki. Šādi tulkotāji/tulki ir nodevuši zvērestu notāram, ar ko uzņēmušies atbildību par pareiza un precīza rakstiska un/vai mutiska tulkojuma veikšanu, kā arī kriminālatbildību par apzināti nepareizu tulkojumu vai nepamatotu atteikšanos tulkot. Zvērināts tulks parakstās uz tulkojuma, ar ko apliecina, ka tulkojums atbilst oriģinālam. Savukārt zvērināts notārs apliecina zvērinātā tulka parakstu uz tulkojuma. Notariāli apliecināts tulkojums tiek veikts dažādiem personas dokumentiem (dzimšanas, laulības, miršanas apliecība, diploms, atestāts), kā arī citiem dokumentiem (līgums, pilnvara, testaments, izziņa u.c.).