Mutiskie tulkojumi

Divi galvenie tulkojumu veidi, kuri viens no otra ļoti stipri atšķiras, ir rakstiskā un mutiskā tulkošana. Latviešu valodā arī cilvēki, kuri nodarbojas ar tulkošanu, tiek saukti dažādi atkarībā no veida, kādā viņi tulko: mutiski tulko tulks, bet rakstisko tulkojumu sagatavo tulkotājs.

 

Kaut arī mutiskās tulkošanas vēsture nav pietiekami dokumentēta, pētnieki ir vienojušies, ka tā sniedzas daudz tālākā pagātnē par rakstisko tulkošanu. Tiek uzskatīts, ka mutiskā tulkošana ir sarežģītāka par rakstisko, tulkam ir ne vien nepieciešamas labākas abu valodu zināšanas, bet arī ļoti labi jāpārzina konkrētās nozares specifika un terminoloģija. Protams, zināšanas konkrētajā nozarē nepieciešamas arī tulkotājam, tomēr viņam, atšķirībā no mutiski tulkojoša tulka, vienmēr pastāv iespēja pārbaudīt kādu terminu vārdnīcā vai speciālajā literatūrā, prasīt padomu kolēģiem vai nozares speciālistiem. Tulkojot mutiski, šādu iespēju nav. Tāpēc mutiskā tulkošana bieži tiek dēvēta par nelabojamu, nepārbaudāmu un neatgriezenisku. Ņemot vērā visus šos apstākļus, kā arī to, ka tulkam nākas nepārtraukti būt saskarē ar cilvēkiem, sasprindzināti klausīties, intensīvi domāt un pieņemt lēmumus, var teikt, ka tulks strādā paaugstināta stresa apstākļos.

 

Mutiskā tulkošana tiek iedalīta vairākos paveidos pēc pielietojuma vietas (konferenču, tiesu, kopienas u.c. tulkošana) vai pēc izpildes veida (sinhronā, secīgā, čukstus tulkošana). Galvenie mutiskās tulkošanas paveidi ir sinhronā un secīgā tulkošana.

Veicot sinhrono tulkojumu, tulks ir neredzams, jo parasti viņš atrodas speciālā kabīnē ar austiņām un mikrofonu. Tulks klausās runu pirmvalodā un vienlaicīgi tulko to mērķa valodā. Visbiežāk šī metode tiek izmantota dažādu konferenču u.tml. pasākumu tulkošanai. Tā kā darbs ir ļoti intensīvs, kabīnē parasti atrodas divi tulki, kuri tulko pārmaiņus, pa 20-30 minūtēm katrs.

Otrs tikpat izplatīts mutiskās tulkošanas paveids ir secīgā tulkošana. Tulks noklausās runas daļu pirmvalodā, izdara piezīmes un pēc tam, runātājam ieturot pauzi, iztulko šo runas daļu mērķa valodā. Tā tas tiek turpināts, līdz visa runa ir pateikta un iztulkota. Jāņem vērā, ka, šādi tulkojot, runātājs un tulks nerunā vienlaicīgi, tāpēc pasākumam ar secīgo tulkošanu nepieciešams daudz vairāk laika. Bieži vien pasākumu organizatori par to piemirst un pēc tam brīnās, kāpēc gan viss tik ļoti “ievelkas”.

Trešais mutiskās tulkošanas paveids, kas tuvs sinhronajai tulkošanai, ir čukstus tulkošana jeb šušutāža. Tulks sēž blakus klientam, kuram nepieciešams tulkojums, un čukst šo tulkojumu viņam ausī. Šādu metodi izmanto tad, kad jātulko tikai vienam vai diviem dalībniekiem, piemēram, sapulcēs, konferencēs, tiesas sēdēs. Taču ne vienmēr čukstus tulkojums notiek sinhroni. Atkarībā no situācijas tas var būt arī secīgs.

Vēl viens mutiskās tulkošanas paveids ir tūlītējā tulkošana. Tulks saņem tekstu pirmvalodā, kurš viņam tūlīt, bez iepriekšējas sagatavošanās, jānolasa mērķa valodā.



http://www.tulkojumubirojs.lv/lv/