Tulkotāju palīgi

Attīstoties tehnoloģijām un pieaugot pieprasījumam pēc dažādiem liela apjoma un sarežģītiem tulkojumiem, tulkotājiem palīgā nāk dažādi tulkošanas rīki un programmas. Tie atvieglo darbu un ļauj strādāt ātrāk. Speciālas modernas programmas, piemēram, dažādas TRADOS versijas saglabā atmiņā jau iztulkoto teksta daļu un ļauj tulkojumā izmantot tās pašas frāzes un terminus. Tā ir neaizvietojama palīdzība, tulkojot ļoti liela apjoma tekstus, pie kuriem nākas strādāt ilgāku laiku (kad tīri fiziski nav iespējams atcerēties visu, kas jau ir tulkots un ar kādiem tieši vārdiem iztulkots). Programma TRADOS atpazīst jau reiz tulkotus teksta elementus (teikumus, to daļas) un pati ievieto to tos no jauna tulkojamā tekstā. Arī tad, ja daži vārdi teikumā ir atšķirīgi, programma TRADOS parādīs agrāk iztulkoto teikumu un iezīmēs atšķirīgos vārdus citā krāsā. Strādājot ar šo programmu, tulkotājam ir pieejama arī konkordance (jau iztulkotās teksta daļas datu bāze, kurā iespējams pēc viena vārda atrast visus piemērus, kuros tas sastopams).

 

Programma TRADOS ir ļoti labs palīgs, tulkojot dažādus tehniskus un standartizētus tekstus, kuros lielākā daļa informācijas paliek nemainīga, bet tiek mainīta tikai neliela tās daļa – dažādu ierīču lietošanas instrukcijas, katalogi, preču apraksti. Tāpat tā palīdz arī, sagatavojot juridisku un finanšu dokumentu – uzņēmumu dibināšanas u.c. dokumentācijas, gada pārskatu, līgumu u.tml. – tulkojumus, kuros ir svarīgi saglabāt esošo formu un saturu, mainot tikai konkrētus datus. Ar šo programmu strādā Eiropas Savienības tulkošanas dienestu profesionāļi un daudzi tulkotāji dažādos tulkošanas birojos. Tomēr tas nenozīmē, ka ar tulkošanas programmu palīdzību strādājošie tulkotāji spēj pārtulkot simtiem lappušu dienā un saņemt milzīgu naudu. Programma pati fiksē, cik procenti teksta tikuši iztulkoti automātiski un cik liela darba daļa bijusi jāpadara cilvēkam. No tā atkarīga tulkotāja darba samaksa.



Tulkojums

Rakstiskie tulkojumi

Bieži vien cilvēki jauc mutisko un rakstisko tulkšanu, tulku (kurš tulko mutiski) un tulkotāju (kurš veic rakstiskus tulkojumus). Lielāko daļu tulkošanas biroju darba veido tieši rakstiskie tulkojumi – dažādi lietišķie teksti (lietošanas instrukcijas, produktu apraksti, katalogi, dokumenti u.tml.). Pavisam citādus tulkojumus veic daiļliteratūras tulkotāji un atdzejotāji, kuri sadarbojas ar izdevniecībām, rakstniekiem, dzejniekiem. Atkarībā no tulkojamā teksta veida, tulkotājam var būt nepieciešamas speciālas zināšanas kādā konkrētā nozarē (piemēram, tieslietās, ekonomikā, datorzinībās, medicīnā, dabaszinībās u.c.). Tāpat viņam ļoti labi jāprot svešvaloda, no kuras vai uz kuru viņš tulko, kā arī dzimtā valoda. Tulkojot daiļiteratūras tekstus (stāstus, romānus, lugas) vai atdzejojot, dzimtās valodas zināšanām ir vēl lielāka nozīme, tulkotājam jāpārzina arī stilistika, lai spētu ne vien atveidot tekstu, bet arī atspoguļot tā stilu un nianses (piemēram, sarunvalodas vai dialektu elementus, vārdu spēles). Daudzi tulkotāji, kuri strādā tulkošanas birojos, ir zvērināti tulki. Šādi tulkotāji/tulki ir nodevuši zvērestu notāram, ar ko uzņēmušies atbildību par pareiza un precīza rakstiska un/vai mutiska tulkojuma veikšanu, kā arī kriminālatbildību par apzināti nepareizu tulkojumu vai nepamatotu atteikšanos tulkot. Zvērināts tulks parakstās uz tulkojuma, ar ko apliecina, ka tulkojums atbilst oriģinālam. Savukārt zvērināts notārs apliecina zvērinātā tulka parakstu uz tulkojuma. Notariāli apliecināts tulkojums tiek veikts dažādiem personas dokumentiem (dzimšanas, laulības, miršanas apliecība, diploms, atestāts), kā arī citiem dokumentiem (līgums, pilnvara, testaments, izziņa u.c.).

Mutiskie tulkojumi

Divi galvenie tulkojumu veidi, kuri viens no otra ļoti stipri atšķiras, ir rakstiskā un mutiskā tulkošana. Latviešu valodā arī cilvēki, kuri nodarbojas ar tulkošanu, tiek saukti dažādi atkarībā no veida, kādā viņi tulko: mutiski tulko tulks, bet rakstisko tulkojumu sagatavo tulkotājs.

 

Kaut arī mutiskās tulkošanas vēsture nav pietiekami dokumentēta, pētnieki ir vienojušies, ka tā sniedzas daudz tālākā pagātnē par rakstisko tulkošanu. Tiek uzskatīts, ka mutiskā tulkošana ir sarežģītāka par rakstisko, tulkam ir ne vien nepieciešamas labākas abu valodu zināšanas, bet arī ļoti labi jāpārzina konkrētās nozares specifika un terminoloģija. Protams, zināšanas konkrētajā nozarē nepieciešamas arī tulkotājam, tomēr viņam, atšķirībā no mutiski tulkojoša tulka, vienmēr pastāv iespēja pārbaudīt kādu terminu vārdnīcā vai speciālajā literatūrā, prasīt padomu kolēģiem vai nozares speciālistiem. Tulkojot mutiski, šādu iespēju nav. Tāpēc mutiskā tulkošana bieži tiek dēvēta par nelabojamu, nepārbaudāmu un neatgriezenisku. Ņemot vērā visus šos apstākļus, kā arī to, ka tulkam nākas nepārtraukti būt saskarē ar cilvēkiem, sasprindzināti klausīties, intensīvi domāt un pieņemt lēmumus, var teikt, ka tulks strādā paaugstināta stresa apstākļos.

 

Mutiskā tulkošana tiek iedalīta vairākos paveidos pēc pielietojuma vietas (konferenču, tiesu, kopienas u.c. tulkošana) vai pēc izpildes veida (sinhronā, secīgā, čukstus tulkošana). Galvenie mutiskās tulkošanas paveidi ir sinhronā un secīgā tulkošana.

Veicot sinhrono tulkojumu, tulks ir neredzams, jo parasti viņš atrodas speciālā kabīnē ar austiņām un mikrofonu. Tulks klausās runu pirmvalodā un vienlaicīgi tulko to mērķa valodā. Visbiežāk šī metode tiek izmantota dažādu konferenču u.tml. pasākumu tulkošanai. Tā kā darbs ir ļoti intensīvs, kabīnē parasti atrodas divi tulki, kuri tulko pārmaiņus, pa 20-30 minūtēm katrs.

Otrs tikpat izplatīts mutiskās tulkošanas paveids ir secīgā tulkošana. Tulks noklausās runas daļu pirmvalodā, izdara piezīmes un pēc tam, runātājam ieturot pauzi, iztulko šo runas daļu mērķa valodā. Tā tas tiek turpināts, līdz visa runa ir pateikta un iztulkota. Jāņem vērā, ka, šādi tulkojot, runātājs un tulks nerunā vienlaicīgi, tāpēc pasākumam ar secīgo tulkošanu nepieciešams daudz vairāk laika. Bieži vien pasākumu organizatori par to piemirst un pēc tam brīnās, kāpēc gan viss tik ļoti “ievelkas”.

Trešais mutiskās tulkošanas paveids, kas tuvs sinhronajai tulkošanai, ir čukstus tulkošana jeb šušutāža. Tulks sēž blakus klientam, kuram nepieciešams tulkojums, un čukst šo tulkojumu viņam ausī. Šādu metodi izmanto tad, kad jātulko tikai vienam vai diviem dalībniekiem, piemēram, sapulcēs, konferencēs, tiesas sēdēs. Taču ne vienmēr čukstus tulkojums notiek sinhroni. Atkarībā no situācijas tas var būt arī secīgs.

Vēl viens mutiskās tulkošanas paveids ir tūlītējā tulkošana. Tulks saņem tekstu pirmvalodā, kurš viņam tūlīt, bez iepriekšējas sagatavošanās, jānolasa mērķa valodā.



http://www.tulkojumubirojs.lv/lv/

Nepieciešamība pēc tulkojumiem

Kaut gan mūsdienās cilvēki arvien vairāk mācās svešvalodas, tomēr nepieciešamība pēc tulkojumiem nekļūst mazāka. Gluži otrādi, tā pieaug. Aizvien biežāk mēs nokļūstam situācijās, kad ir nepieciešams sazināties kādā citā, ne savā dzimtajā valodā. Tas notiek ne tikai, apceļojot svešas zemes, bet arī pašu mājās, piemēram, sadarbojoties ar ārzemju uzņēmējdarbības partneriem vai iekļaujoties studentu apmaiņas programmās. Internets, televīzija, radio un citi plašsaziņas līdzekļi uzrunā mūs daudzās valodās. Ne vienmēr cilvēkam pietiek ar tām svešvalodas zināšanām, kādas ieguvis viņš pats. Tādos gadījumos meklējam profesionālu speciālistu palīdzību. Tulki palīdz dažādās valodās runājošiem cilvēkiem saprast vienam otru dažādos pasākumos, konferencēs, semināros u.tml., arī saskarsmē ar dažādām iestādēm un ierēdņiem.

Kopējais Eiropas tirgus kļūst arvien globālāks, vienotāks, tomēr tajā pašā laikā orientēts uz dažādu valstu dalībniekiem, kuri runā dažādās valodās. Lai izlemtu: iegādāties kādu produktu vai nē, cilvēks vēlas zināt ne tikai, kur tas ražots, bet arī, no kā tas sastāv un kā to pareizi lietot. Tāpēc visa informācija uz visdažādākajām precēm, kā arī ierīču u.tml. lietošanas instrukcijas tiek sniegtas dažādās valodās. Lai šādi teksti būti kvalitatīvi, tos tulko profesionāli, pieredzējuši tulkotāji, kuri ir specializējušies attiecīgajā nozarē. Tulkot ātrāk un kvalitatīvāk tulkotājiem palīdz dažādas programmas jeb tulkošanas rīki. Tie saglabā atmiņā un vajadzīgajā brīdī piedāvā jau iztulkotas frāzes un teikumus.

Mūsdienu tehnoloģijas sniedz arī mašīntulkošanas iespējas, kad tekstu vai daļu no tā pārtulko speciāla programma, tomēr šādi tulkojumi parasti nav kvalitatīvi. Mašīntulkošanas programma var iztulkot vienkāršus teikumus, taču tā nepratīs pareizi atveidot vārdu pārnestās nozīmes vai sinonīmus un homonīmus, nesasaistīs teikumu ar kontekstu. Pēc mašīntulkojuma var iegūt aptuvenu priekšstatu par teksta saturu, tomēr pats tulkojums parasti ir nesakarīgs, vārdu formas – savstarpēji nesaskaņotas. Bieži vien sastopami arī kuriozi un pārpratumi, jo programma neatpazīst kādu vārda formu vai atpazīst to, saistot ar nepareizo vārdu. Tāpēc jāatceras, ka programma var tikai palīdzēt darbā cilvēkam-tulkotājam, nevis pilnībā aizvietot to.